Par manu vaļasprieku ir atsevišķs stāsts, jo mūsdienu aizņemtībā un ikdienas skrējienā tam nevaru veltīt savu laiku, cik vēlos. Jau sajūtot eļļas krāsu un terpentīna smaržu mani pārņem nostaļģisks reibonis. Jā, atzīšos, arī sapņos es bieži gleznoju. Un dodoties dienas gaitās mana dvēsele glezno. Un tad ir skumji, ka nevaru ļauties savam sapnim kļūt īstenībai. Bet zinu, pienāks diena un es gleznošu, gleznošu, gleznošu....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru